Automaršruti

Ne visu iespējams saglabāt, tomēr muižu ēkas līdz ar vecajām zemnieku mājām dažviet ir vienīgās patiesi vērtīgās un Latvijas laukiem tik raksturīgās celtnes. Muižas vērtējamas ne tikai kā agrāro attiecību forma Latvijas vēsturē, jo tās vienmēr ir noteikušas arī lauku politisko, sociālo un kultūras dzīvi. Tikai tur, kur savulaik bijušas izmitinātas skolas vai kādas citas sabiedriskās iestādes, tās vislabāk ir saglabājušas savu agrāko izskatu un, dažviet, arī interjeru vai tā detaļas. Ne mazums ir arī tādu, kas ir pat atjaunotas un ar savu krāšņumu spēj pārsteigt cilvēkus šodien atkal.

Tukuma tuvākajā apkārtnē apskatāmas 3 dažādu laiku un stilu muižas un pilis. Tukumā esošā Durbes pils ir viens no labākajiem klasicisma stila paraugiem Latvijā un ļauj gūt vispārēju iespaidu gan par apkārtnes, gan Latvijas muižu veidošanās vēsturi un sadzīvi. Savukārt netālu esošajā nocietinātajā, 15.gadsimtā celtajā Šlokenbekas muižā zinātkārus ceļotājus gaida Latvijas ceļu muzejs, kas stāsta par Latvijas ceļu tīkla, ceļu nozares un tehnikas attīstību. Pati Šokenbekas muiža piedāvā ceļotājiem iepazīties ar muižas vēsturi, nobaudīt muižas pagrabā Kurzemes vīnu dažādību.

Dodoties Ventspils virzienā netālu no pilsētas iepazīstamas divas muižas. No vienas - Vecmoku muižas kungu nama palikušas vien iespaidīgas drupas un parka liepu alejas. Savukārt Jaunmoku pils (1901.) ir krāšņākā Tukuma pievārtē un jaunākā Latvijā, kas būvēta kā Rīgas pilsētas galvas Džōrdža Armitsteda medību pils. Pils vestibilā saglabājusies Rīgas firmas "Celms un Bēms" gatavotā krāsns, uz kuras podiņiem uzgleznoti Rīgas un Jūrmalas 20. gadsimta sākuma skati, kā arī Rīgas pilsētas 700 gadu jubilejas izstādes. Šo zīmējumu autors nav noskaidrots, taču pēc gleznojuma manieres un satura, mākslas zinātnieki spriež, ka tas varētu būt bijis kāds latviešu tautības mākslinieks. Pilī izvietojies arī Meža muzejs un Latvju Zīmju centrs.

Savukārt, mazliet attālāk no Tukuma (30 km), ja esat Liepājas šosejas tuvumā, noteikti vērts iegriezties Jaunpils pilī, lai izjusti viduslaiku gaisotni, bet aptuveni 20 km no Tukuma atrodas Kukšu muiža, kas tiek uzskatīta par izcilu Latvijas muižu arhitektūras paraugu, kur pakāpeniskas evolūcijas gaitā notikusi stilistiska sintēze starp baroku un vēlīno klasicismu. Te saglabājušās 18. gs. vidus melni glazētas podiņu krāsnis un durvis, kā arī vairāki 19. gs. sienu gleznojumi, kas apskatāmi ikvienam interesentam.

Kandavas puse lepojas ar 3 muižu kungu ēkām. Valdeķu muižu 1932.gadā ļoti sliktā stāvoklī nopirka Latvijas preses karalis un miljonārs Antons Benjamiņš, izveidojot toreiz lauksaimniecības paraugsaimniecību. Kalnmuižas kungu namā starp Kandavu un Matkuli izvietojies viesu nams, savukārt Rūmenes muižas pils piedzīvojusi renesansi un šodien iespaido ikvienu gan ar saviem plašumiem, gan interjeriem, kas izveidoti pieczvaigžņu viesnīcas Hotel Bergs lauku rezidences vajadzībām.

Daudzās muižās gan pēc Pirmā, gan Otrā pasaules kara ierīkotas skolas, kas ļāvis pilīm un kungu mājām saglabāt vismaz savu ārējo izskatu. Tādas ir gan Zemītes muižas pils, kas uzbūvēta ap 1850. gadu, gan arī Zantes muižas kungu māja. Vānes muiža kopā ar Aizupi bijusi viens no lielākajiem apkārtnes īpašumiem 19.gadsimtā. Arī Lamiņu muiža pašreizējo izskatu ieguvusi 19. gadsimta vidū, kad to ieguvis Rīgas tirgotājs Fērmanis, kurš lika te uzcelt jaunu kungu māju un ierīkot parku, kas uzskatīts par retu vecfranču un rokoko stila paraugu visā Baltijā. Savukārt Zentenes muižas pils, lai arī celta ap to pašu laiku - ap 1850. gadu, ir vēlā klasicisma stila paraugs. Uz pārējo klasicisma piļu fona izceļas ar Līvenu dzimtas ģerboni pils zelmenī. Tā kā visu šo muižu telpās atrodas mācību iestādes, tad tās ir apskatāmas vien no ārpuses.