Automaršruti

Tukuma ziemeļu puses ceļi, kas ved uz jūru, ceļotājus sagaida ar tradicionālu Ziemeļkurzemes ainavu: pakalniem, ceļu līkločiem, unikāliem dabas objektiem un interesantām kultūrvēstures vietām. Dodoties pār kalniem uz jūru, iespējams sastapt gan Baltijas lielāko ozolu – Kaives ozolu, gan ieraudzīt mazākās lauku mājiņas Ziemeļkurzemes lauku sētā Pastariņa muzejā, savukārt Rideļu dzirnavās nogaršojamas labākās un garšīgākās pankūkas.

Braucot no Tukuma, Sēmes pagasta Kaivē, meklējams resnākais ozols Baltijā - Kaives Senču ozols (tā apkārtmērs esot jau 10,2 m), bet netālajā Ružciemā iepazīstama Ziemeļkurzemes ainavas mežonīgā puse. Daba viesu nama Ružciems" dabas takā saglabāta maksimāli neskarta.

Savukārt Brizules puse saistās ar vācu baronu Lambsdorfu dzimtu – šeit atrodas Lambsdorfu dzimtas kapličas komplekss un viņu agrākā dzīves vieta - Brizules muiža. Ievērojama Brizulē ir arī piemiņas vieta pirmā Latvijas ārlietu ministra Z.A.Meierovica bojāejai. Ārlietu ministrs šai pusē bojā gāja 1925. gadā.

Ar Ziemeļkursas dabu sīkāk var iepazīties Jāņupītes dabas takā starp Brizuli un Dzirciemu. Tā ir nepilnu kilometru gara, taču tur sīki apskatāmi un izpētāmi visi meža augšanas un attīstības posmi. 

Pastariņa muzejs ir kā radīts, lai aizraujošā veidā iepazītu Ziemeļkurzemes lauku sētas 19./20. gadsimta sadzīvi un tradīcijas. Pagalmā aplūkojams lauku sētas makets knēvelīšu lielumā.

Zentenes pils priekšā aug Latvijas resnākā īve (apkārtmērs - 2,35 m), bet pils parkā aplūkojami dažādi svešzemju sugu koki. Savukārt rožu dārzā "Rozītes" apskatāmas saimnieku kolekcijā esošās vairāk nekā 300 dažādu šķirņu rozes.

Tālākais punkts maršrutā būs Rideļu dzirnavas, kas piedāvā iepazīt senās dzirnavas un jaunizveidoto Dzirnavu muzeju. Savukārt dzirnavu kafejnīcā "Cope" var nogaršot pankūkas gan ikdienā, gan pasūtōt īpašo pankūkošanas pasākumu.