Automaršruti
Diena Ķemeru nacionālajā parkā
Ķemeru nacionālais parks citu vidū izceļas ar daudzveidīgo mitrāju pasauli. Te ir sastopami gan augstie sūnu, gan zemie zāļu un pārejas purvi. Lielais Ķemeru tīrelis ir viens no lielākajiem augtajiem purviem Latvijā, savukārt Kaņiera ezers ir starptautiski nozīmīga migrējošo putnu atpūtas un barošanās vieta. Parkā mīt tādas retas putnu sugas kā melnie stārķi, jūras ērgļi, mazie ērgļi un griezes. Mitrie meži ir mājvieta retajām dzeņu sugām.
Dienu ieteicams sākt ar Ķemeru iepazīšanu, kas laika gaitā ir izauguši, no neliela ciematiņa kļūstot par pasaulslavenu kūrortu, t.s. „ziedu laikos” uzņemot pie sevis viesus, kas ieradušies no Sahalīnas līdz pat Karēlijai. Un tad var doties pa Ķemeru nacionālā parka daudzajām dabas takām. Blakus ĶNP apmeklētāju informācijas centram "Meža māja" atrodas divas no īsākajām dabas parka takām - Melnalkšņu dumbrāja laipa, kur ļoti koncentrētā un izzinošā veidā var iepazīt pārmitru platlapju mežu – dumbrāju, un Meža taka, kas ved pa Ķemeru vēsturiskā kūrorta parka celiņiem un iepazīstina ar reti sastopamu, krāšņu un bagātīgu lapu koku mežu – ozolu gāršu. Netālu esošā Slokas ezera taka (3,1 km) vijas gar ūdensputniem bagāta ezera krastu.
Tieši uz Lapmežciema un Bigauņciema robežas atrodas Kupskalnu dabas taka (400 m), kas ved gar Siliņupes krastu un mežainām kāpām, ļaujot nokļūt plašā smilšu pludmalē pie vecā mola. Dodoties no Lapmežciema uz Antiņciemu, var nokļūt pie Kaņiera ezera.
Kaņiera ezera Riekstu pussalā atrodas CEMEX putnu vērošanas tornis, kas ļauj pārredzēt ievērojamu daļu Kaņiera ezera. Atrodoties tornī, pievērsiet īpašu uzmanību jūras kraukļu kolonijai – baltu koku grupai dienvidrietumu virzienā no torņa. Savukārt, skatoties rietumu virzienā, paveras skats uz nacionālā parka rezervāta zonas mežiem, virs kuriem ir liela iespēja ieraudzīt planējam jūras ērgli.
Pie ezera Antiņciema-Jāņkroga ceļa 8. kilometrā atrodas Kaņiera pilskalna dabas taka (1,3 km), kas ved cauri mežam un zāļu purvam uz Kaņiera pilskalnu. Pa ceļam tā šķērso akmeņu valni, kas iespējams, ir bijis saistīts ar pilskalnu. Takas galā ir izvietota skatu platforma, no kuras var pārredzēt Kaņiera ezeru.
Šajā pašā ceļa posmā starp Antinciemu un Kaņiera pilskalna dabas taku autobraucēji var piestāt un iziet Zaļo kāpu,kas ir kājāmgājēju maršruts un var aizvest līdz pat Ķemeriem. Autobraucēji var doties atpakaļ uz Ķemeriem pa meža ceļu no Antiņciema, garām piestājot pie Raganu purva un dodoties nelielā pastaigā pa atjaunoto Sēra dīķa laipu.
Lielā Ķemeru tīreļa laipa ir populārākais apskates objekts Ķemeru nacionālajā parkā. Tā ļauj iepazīt cilvēka darbības neskartu augsto sūnu purvu. Tīreļa laipas kopējais garums ir 3,4 km. Taku veido divi apļi, kas izvietoti līdzīgi kā astotniekā. Līdz ar to ir iespēja izvēlēties tuvāko, "mazo" apli 1,4 km, vai iet visu maršrutu pilnībā - 3,4 km. Lielākajā aplī ir izbūvēts skatu tornis.
Dunduru pļavas ir meža ieskautas pļavas Džūkstes pusē, kurās lielā aplokā ganās taurgovis un Polski Konik zirgi. Šīs dzīvnieku šķirnes ir īpaši izveidotas dzīvei savvaļā un ir ļoti tuvas saviem sen izmirušajiem senčiem – tauriem un tarpāniem. Te baudāms meža pļavu klusums Slampes upītes krastos.
Dabiskotie kūdras karjeri atrodas vecā Kalnciema ceļa pusē. Grantēts ceļš (2 km) ved cauri kūdras karjeriem un frēzlaukiem Lielā Ķemeru tīreļa ziemeļaustrumu malā, kuros kūdras ieguve tika izbeigta 1970. tajos gados. Pēc 2006. gadā veiktās purva atjaunošanas, kādreizējos sausos kūdras laukus sedz ūdens. Tajos ligzdo dažādas bridējputnu sugas (pļavu un purva tilbītes, ķīvītes un upes tārtiņi) un ir atsākusies sfagnu sūnu augšana. Pa ceļam vērojamas interesantas ainavas ar tumšiem purva ezeriem, un lieli ūdens klaji ar nokaltušiem kokiem.
Ķemeru nacionālajā parkā atrodas arī populārā Baskāju taka, kuru kopā ar citiem piedāvājumiem izveidojis atpūtas komplekss "Valguma pasaule".
Ķemeru tīreļa laipa from Visit Tukums on Vimeo.