Apraksts

Bijušo "Rumbu" māju vietā 1991.gadā ir uzstādīts piemiņas akmens Kurzemes cietokšņa aizstāvju piemiņai. Tā autors – tēlnieks Ojārs Feldbergs. 1944.gada Ziemassvētkos te notika sīvas kaujas starp Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem un padomju armiju. "Rumbu" mājas un plašais parks 19 reizes gāja no rokas rokā. Kamēr leģionāri cīnījās pret desmitkārtīgo pārspēku, apmēram 300 000 latviešu bēgļu, kas tajā laikā atradās Kurzemē, guva iespēju emigrēt. No ēkām te vairs nekas nav palicis pāri, saglabājušās tikai divas alejas, kas vedušas uz bijušo saimniecības centru.

Dziļāk parkā redzams tēlnieka Ģirta Burvja veidotais piemineklis "Sarkanais pret brūno” – divi sašķelti akmeņi ar akmenī iecirstiem lielkauju norises laikiem.

Tagad "Rumbās" ir ierīkota atpūtas vieta, kuru kopj nacionālie karavīri. Atceres dienās te satiekas bijušie cīnītāji un viņu tuvinieki, tiek kurināts ugunskurs un pie tā risinātas sarunas. 

1944.gada Ziemassvētku kaujas, kas no 23. līdz 31.decembrim notika Pienavas, Džūkstes un Lestenes apkaimē, bija vienas no lielākām un traģiskajām kaujām Latvijas teritorijā. Pretējās pusēs uz dzīvību un nāvi cīnījās latviešu karavīri, vairums no viņiem ar varu iesaukti karojošo valstu armijās: latviešu leģionāru 19. un vācu gaisa spēku 21.divīzija vienā pusē un desmit padomju divīzijas, divas no kurām veidoja 130. Latviešu strēlnieku korpusu, otrā pusē. Uzbrucēju uzdevums bija pārraut Kurzemes aizstāvju nocietināto fronti un ar tankiem izlauzties uz Ventspili.

Tā bija kārtējā traģiskā vēstures lappuse, kad svešas varas dēļ latvietis cīnījās pret latvieti. No 1944.gada augusta līdz 1945.gada pavasarim sarkanajā armijā no Vidzemes un Latgales nelikumīgi mobilizēja un uz Kurzemes fronti nosūtīja 57 422 vīriešus, kuriem bija izdevies izvairīties no vācu armijas. Tūkstoši krita kaujās, tika apbedīti padomju karavīru kapsētās vai palika guļot mežos, neskaitāmi cīnītāji pazuda bez vēsts.