Apraksts

Vilkača rīklē uzmanies! Te piesitas vadātājs. Arī taka izkļūšanai no rīkles, ejot pa iezīmēto maršrutu, būs ar šķēršļiem.

***

“…uz taciņas stāvējis kāds baiss, ļoti tumšs radījums. Galva tam bijusi kā vilkam, tikai bez ausīm, ar ļoti tumšām, dziļām acīm un nedabīgi gariem, tieviem, neregulāri līkiem zobiem. Piepeši visu apņēmusi neizturama līķu smaka un iestājies kapa klusums. Mežsargs izņēmis no kabatas veco patronu ar sudraba lodi un ielaidis to stobrā šaušanai. Kad viņš gribējis nospiest gaili, radījums pēkšņi ierunājies. Tā bijusi kā pirmcilvēku un pirmdzīvnieku valoda, kā dziesma, ko ir spējīgi saprast visi – gan cilvēki, gan zvēri, gan rāpuļi un putni, un ko nelaimīgā kārtā sen jau esam aizmirsuši.”

/Ralfs Kokins “Kurzemes vilkaču nostāsti”/