Apraksts

Vieta, kur kopš senseniem laikiem apmaldas ogotāji un sēņotāji vai uz līdzenas vietas apjūk tie, kas devušies pastaigā. Raudas mežā bieži notiek orientēšanās sacensības, un visi sportisti zina, ka Vadātājkalna apkaimē kompasi melo – bultiņa skraida kā negudra, orientieristi nevar nofiksēt kontrolpunktus un skrien tiem garām. Žurnālistu diktofonos šajā apkārtnē veiktajiem ierakstiem ir neglābjami skaņas traucējumi. Ja sekosi takas norādēm, neapmaldīsies!

Senču ticējumi, lai neapmaldītos:

• Kad kāds maldās, tad tam jāpārmaina apavs: kreisās kājas apavs jāuzaun labā kājā un otrādi, tad ceļu atrodot.
• Kad aizmaldas un vairs nevar nojēgt, kurā gabalā atrodas, tad vajag noliekties uz priekšu tik zemu, līdz cauri kājstarpei var skatīties atpakaļ. Tā skatoties cilvēks sāk nojēgt, kurā pusē ziemeļi, rīti, dienvidi un vakari.
• Apmaldījies cilvēks atrod atkal ceļu, ja viņš noguļas zemē, aizmiedz acis un apgriež kājas tur, kur bija galva.
• Ja mežā apjūkot, tad, lai atjēgtos, vajagot apgriezt galvas lakatiņu vai cepuri otrādi, tad atradīs īsto ceļu.
• Kad apmaldoties, tad vajagot tēvreizi trīs reizes ačgārniski noskaitīt, lai atrastu atkal īsto ceļu.

 ***

Par vilkaču stāstiem Kurzemē var izlasīt teologa Ralfa Kokina grāmatā "Kurzemes vilkaču nostāsti", bet stāsti, kas piedfiksēti te - Raudas mežā, izlasāmi šeit.