Aktualitātes

Satiktie cilvēki jebkura ceļojuma atmiņas padara spilgtākas. Dodoties ceļā iepazīt zemnieku labumus un lauku našķus, ikvienam būs iespēja satikt visdažādākos augļu un ogu, dārzeņu un stādu audzētājus, iepazīt bioloģiskās zemnieku saimniecības un par tradicionālo dzīvesveidu stāstošus cilvēkus.

Mājdzīvnieki un putni

Ar kaziņām satikties un nobaudīt kazu sieru var bioloģiskajā zemnieku saimniecībā „Birznieki”. Kaziņas un arī aitu ganāmpulku, kā arī trušus un dažādus mājputnus var iepazīt aitu audzētavā „Mucenieki”. Te pavasarī apskatāmi mazie jēriņi, bet pēc vienošanās var piedalīties barošanā un aitu cirpšanā. Vasaras laikā Vānes pagasta zemnieku saimniecībā „Ķirpji” apskatāms Baltijā lielākais alpaku ganāmpulks.

Satikties un iepazīties ar zirgiem aicina gan zemnieku saimniecība „Ruģeļi” Smārdes pusē, kur šobrīd pieejami 4 lielie zirgi un ponijs, kā arī Peruāņu pundurcūka, nūtrijas un truši, gan zirgaudzētava „Ivetas zirgi” Valdeķu pusē.

Zirgaudzētava „Skudru staļļi” Džūkstē piedāvā staļļu apmeklējumu, iepazīstoties ar zirgiem un to dzīvi, paradumiem, zirglietām un staļļu ikdienu. Te apskatāmi 10 zirgi, kā arī greznākās karietes, rati un kamanas.

Savukārt lauku saimniecībā „Meņģeļi” Sēmes pagastā audzē Šarolē šķirnes gaļas gotiņas un viesiem ir iespēja tās pacienāt ar āboliem un priedes zariņiem. Tiem, kam interesē tehnika, te iespējams iepazīties arī ar lauksaimniecības tehniku un pasēdēt traktorā.

Kolliju rančo Vānes pagastā ir vieta, kur mīt laimīgi kolliji kopā ar saviem dzīvniekiem - kazām, aitām, zirgiem un vistām. Bet, ja būsiet Milzkalna pusē, tad pie klūgu pinēja Pētera Tutāna varēsiet apskatīt visdažādākos mājas putnus – vistas, pīles, zosis, tītarus un pat strausus.

Savvaļas fauna

Briežu dārzs „Rudiņi” iepazīstina ar savvaļas dzīvnieku - staltbriežu, dambriežu un muflonu audzēšanu iežogotās platībās, piedāvājot gan dzīvnieku apskati, gan novērošanu un fotografēšanu.

Interesants būs gliemežu fermas „Kangari” apmeklējums, jo te var uzzināt, kā atšķirt gliemežu mammu no tēta, ko gliemeži ēd un ko dara ziemā un varbūt pat nogaršot arī pašus gliemežus.

Taču gandrīz visi mājdzīvnieki apskatāmi ir lauku mājā „Indāni” Kandavas pusē.

Piens un medus

Ja gribas uzzināt, kur rodas piens, tad jāapmeklē bioloģiskā saimniecība „Rogas” Jaunpilī, kas nodarbojas ar piena lopkopību un gatavo sieru, sviestu, biezpienu, kā arī produktus no jaunpiena. Dažādo produktu gatavošanā te var piedalīties arī apmeklētāji.

Zemnieku saimniecība „Mauri” nodarbojas ar biškopību un saimnieki piedāvā iepazīstināt ar dravinieka darbu, kā arī piedāvā medu un bišu maizi. Īpašs piedāvājums te ir bišu dziedinātava - bišu māja, kurā ar stropa gaisu dziedina cilvēkus.

Netālu no Rideļu dzirnavām ciemos aicina arī bitenieks Māris, kurš gan lielus, gan mazus iepazīstinās ar čaklo bišu dzīvi un ļaus smelties veselību Bišu namiņā.

Veselīgi našķi: smiltsērkšķi un citas ogas

Tukuma puses īpašā oga ir smiltsērkšķis. Tukuma puses īpašā oga ir smiltsērkšķis. Netālu no Tukuma atrodas uzņēmums „Satori Alfa”, kas nodarbojas ar smiltsērkšķu nektāra ražošanu un interesentiem piedāvā smiltsērkšķu dārza apskati, stāstījumu par ogām piemītošajām labajām īpašībām un to pozitīvo ietekmi uz organismu, kā arī smiltsērkšķu kokteiļa degustāciju.

Taču bez smiltsērkšķiem Tukuma pusē ir arī citu ogu audzētāji. Tā bioloģiskā zemnieku saimniecība “Gaiķi” Ozolniekos nodarbojas ar dažnedažādu ogu un dārzeņu audzēšanu un no tiem gatavo dažādus veselīgus produktus. Ar smiltsērkšķu, upeņu, aveņu, ķiršu, jāņogu un zemeņu audzēšanu nodarbojas zemnieku saimniecība „Sarmas” Slampes pagastā un bioloģiskā zemnieku saimniecība „Rogas” Zantes pagastā. Zemnieku saimniecības „Jaunlagzdiņi” Zentenes pagastā aveņu dārzā aug 13 veidu sarkanās avenes. Tāpat vasaras un rudens avenes, kā arī zemenes audzē bioloģiskā saimniecība „Ošenieki” Zemītes pagastā.

Savukārt visplašākie pasaules lielākās ogas – ķirbja dārzi meklējami Pūres pagastā, zemnieku saimniecībā „Kliblapsas”. Te ķirbjus audzē aptuveni 30 ha platībā un pagaidām tā ir viena no lielākajām šīs saules ogas audzētājām Latvijā. Šobrīd te audzē aptuveni 40 dažādas ķirbju šķirnes, kas iedalāmas 7 grupās: sviesta, muskata, spageti, ozolzīļu, rieksta un vēl citās. Katra šķirne ir atšķirīga ne vien pēc izskata, bet arī pēc garšas, un ar tiem var eksperimentēt, piemēram, ēst svaigus, vārītus vai ceptus, kamēr katrs atrod to garšu, kas vislabāk patīk. Apmeklējot šo saimniecību augustā-oktobrī, kad ienākusies ķirbju raža, var apskatīt, cik dažādi var būt ķirbji un kā tie aug.

Ābeļdārzi un augļu koku stādi

Tukuma puse daudziem no seniem laikiem asociējas ar ābeļdārziem. Zemnieku saimniecība „Gulbji” Pūrē specializējusies augļu koku, ogulāju, zemeņu stādu un ogu audzēšanā. Ar produkciju iespējams iepazīties un arī to iegādāties Rīgas-Ventspils šosejas malā blakus Pūres baznīcai.

Bet ābeļdārzos ieiet, nobaudīt un iegādāties ābolus var zemnieku saimniecībā „Eglāji” Raudas pusē, kas nosaukts par skaistāko Latvijas ābeļu dārzu. Tas atrodas kalna galā, no kura skaidrā laikā var vērot jūru un kuģus.

Tāpat ābeļdārzus apmeklēt un ābolus degustēt var arī zemnieku saimniecībā „Rūķīši”, kuras dārzi ir gan pa ceļam uz Tukumu pie Rīgas-Ventspils šosejas, gan dodoties uz Jaunpili.

Ziedi un daiļdārzi

Daces  Lukševicas daiļdārzs Tukumā ir īpašs ar savu hostu kolekciju.

Zemnieku saimniecība „Stuči” Slampes pagastā nodarbojas ar ziedu stādu audzēšanu. Te izrādīs savu saimniecību un izstāstīs par dažādu puķu kopšanu un audzēšanu. Savukārt Laimoņa Zaķa „Īrisu dārzs” Kandavas pusē ir sīpolpuķu pasaule, jo sīpolpuķu šķirņu skaits te pārsniedz jau vairākus simtus. Ziedu ziedēšanas laikā te rīko atvērto durvju dienas dārzā.

Intas Seredjukas dārzā Vānes pagastā aug un zied ap 300 dāliju šķirņu, bet Jautrītes Ozolas dārzā jau ilgus gadus audzē rozes lielās siltumnīcās. Savukārt rožaudzētavā – rožu kolekcijas dārzā „Rozītes” Sēmes pagastā ir visplašākā rožu kolekcija.

Dekoratīvie krūmi un ziedi

Zemnieku saimniecība „Hederas” Tukuma pievārtē nodarbojas ar dekoratīvo augu audzēšanu. Jau 15 gadus tiek audzētas dažādas tūjas, kadiķi, dekoratīvās eglītes, pacipreses, dekoratīvie krūmi, kā arī ziemcietes.

Savukārt zemnieku saimniecība „Kurciņi” nodarbojas arī ar zāliena audzēšanu: pagalmiem un dārziem, dažādiem spēļu un sacīkšu laukumiem. Tepat var pasūtīt arī dažādus koku stādus un pat Ziemsvētku eglītes.

Neparasta saimniecība

Neparasts ceļojums būs, ja apmeklējumam būs izvēlēta biohumusa ražotnes „Roguļi” apskate. Šī saimniecība ir lielākā un modernākā biohumusa ražotne jeb slieku ferma Baltijā un nodarbojas ar sliekkopību un sliekkopmosta jeb biohumusa ražošanu, kas ir kvalitatīvs organisks mēslojums ar izcilām īpašībām un ir daudz efektīvāks nekā tradicionālie organiskie mēslojumi. Galaprodukts satur lielisku vajadzīgo mikroorganismu dažādību pateicoties miljoniem slieku, kuras tieši ņem dalību ražošanas procesā. Apmeklējot ražotni, saimnieki laipni izrāda to un iepazīstina ar biohumusa ražošanas procesu, kā arī ar produkta unikālajām īpašībām. Neparasta saimniecība ar neparastu pieredzi!

Vīnogu dārzs un vīni

Pavisam netālu no Tukuma atrodas zemnieku saimniecība „Mazburkas”. Te vērojama skaista un pauguraina ainava, kuru dienvidu nogāzes saimnieki izmantojuši, ierīkojot plašus vīnogu laukus. Iespējams, ka te atrodas viens no lielākajiem vīnogulājiem šī platuma grādos, un te tiek audzētas ~ 60 dažādu vīnogu šķirnes. No vīnogām saimniece raudzē lieliskus vīnus, kuri apbalvoti ar prestižām, t.sk. starptautiskām godalgām.

Apmeklētājiem te piedāvās ekskursijas pa dārzu, kurās var būt iekļauta arī pašu gatavoto vīnogu vīnu degustācija uz plašās terases ar skatu uz brīnišķīgajiem Kurzemes pakalniem. Te var iegādāties arī vīnogas. Ainavu dažādos un sirdis iepriecinās tepat blakus vīnogu dārzam esošais aitu aploks, jo tā ir otra saimniecības specializācija.

Vīna darītava „Tēviņi” atrodas Zemītes pusē, augstā vietā, no kuras paveras skaists skats . Te tie kgatavots vīns no pašu dārzā un savvaļā ievāktiem augļiem un ogām. Īpašais produkts ir „Aveņu dzirkstošais vīns”, kas tiek gatavots no bioloģiski audzētām rudens avenēm, izmantojot tradicionālo metodi, kā arī Latvadoss – īpašs ābolu brendijs. Vīndaris piedāvā vīna pagrabiņa apskati ar stāstu un vīna baudīšanu ar uzkodām, omulīgā gaisotnē vīnotavā vai dārza terasē. Atturībniekiem un bērniem tiek piedāvātas augļu un ogu sulas. Vasaras sezonā piedāvā arī ekskursiju pa saimniecības dārzu. Ražas laikā dārzā ir iespēja mieloties ar ogām. Pēc iepriekšējas vienošanās mājas saimnieks iekurs arī āra pannu, kur būs iespējams pagatavot līdzpaņemto maltīti un baudīt to kopā ar “Tēviņu” vīnu.

Tumes pusē esošā bioloģiskā zemnieku saimniecība „Kaspari” arī audzē dažādas ogas – zemenes, avenes, ķiršus, upenes, cidonijas, aronijas, ērkšķogas, no kurām gatavo mājas vīnus. Tos nodegustēt saimnieki piedāvā Tumes centrā. Starp tukumnieku iecienītākajiem te ir ķiršu, ābolu un mežābolu vīni.

Savukārt tukumnieku ģimene, kura izveidojusi SIA „Valguma mežvīns”, jau vairāk nekā 10 gadus ir specializējusies zemeņu un aveņu audzēšanā, kā arī apsaimnieko vairāk nekā  72 hektārus meža, no kā arī tiek ņemtas izejvielas raudzētiem dzērieniem. Ģimenes uzņēmumā ražo 5 dažādu veidu deserta vīnus: zemeņu, upeņu-melleņu, ķiršu, aveņu un aveņu-melleņu vīni. Viesojoties te, tiek piedāvāta visu vīna veidu degustācija, ieskats vīna darīšanas niansēs, kā arī izklāsts par vīna darīšanas tendencēm Latvijā.

Lai arī Latvijas lielākās vīna darītavas Abavas saimnieki savu vīnogu dārzu kopj un lolo pie Sabiles un līdz šim ciemiņus uzņēmuši tikai saimniecībā, tagad visus interesentus gaida patīkamas pārmaiņas. Saimnieki Abavas vīna darītavā, kas atrodas vien dažus kilometrus no Tukuma, atvēruši jauno vīna pagrabu un vīna bāru. Apmeklētājiem te iespējams ne tikai nodegustēt visus aktuālos dzērienus, bet arī iegādāties līdzņemšanai. Degustācija un ieskats Abavas vīna pasaulē ietver 5 dzērienu baudīšanu. Iespējams izvēlēties kādu no trīs degustāciju programmām: sausie dzērieni, saldie dzērieni, stiprie dzērieni. Vizītes ilgums atkarīgs no apmeklētāju skaita, tāpēc nekautrējieties zvanīt un vaicāt.

Atpūta laukos

Ja vienkārši gribas atpūsties laukos, tad to piedāvā zemnieku saimniecība „Avotiņi” Strutelē, kur ir iespējams makšķerēt zivju dīķos, apskatīt lopiņus un piedalīties lauku darbos, blakus esošajā mežā ogot, sēņot, kā arī doties garākās pastaigās.

Arī lauku mājā „Indāni” piedāvā var palikt uz ilgāku laiku un iepazīt lauku sētas dzīvniekus un našķus.

Piekrastes zveja un zivju degustācija

Ivetas un Oskara Celkartu mājas “Dieniņas” Bērzciemā cenšas saglabāt gadsimtiem ilgi izveidoto zvejnieku dzīvesveidu un tradīcijas. Saimnieki ar zvejniecības arodu nodarbojas jau trešajā paaudzē, bet tūristu grupām, skolniekiem, ģimenēm, kāziniekiem un jubileju svinētājiem piedāvā aktīvu atpūtu pie jūras ar visādām izdarībām jūras krastā, zvejnieksievu stāstus par vēsturi un sadzīves “teijāteri” vietējā dialektā, ieskatu zivju kūpināšanas procesā un, protams, mielastu ar riktīgu vietējo zivju izgaršošanu. Zivis tiek gatavotas pēc senām, vietējām receptēm. Tāpat ikviens garāmbraucējs var zvejnieku sētā “Dieniņas” iegādāties kūpinātas vietējās zivis.

Ķesterciemā esošā jauniešu mītne – hostelis „Pludmalis” pieder Raginsku ģimenei, kura tūristiem piedāvā iespēju piedalīties zvejā un pašiem kūpināt nozvejotās zivis. Ja uzturas ilgāk, saimniece par izrādīt un pastāstīt ne vien par zvejnieku dzīvesveidu agrāk un tagad, bet arī par Ķesterciema vēsturi, un, protams, zvejas metodēm, zivju sugām un apstrādes veidiem un piedāvās zivju produktu degustāciju.

SIA “Mauriņi –S” saimniecība Ragaciemā arī piedāvā zivju degustāciju. Piekrastes zvejnieku ģimene pieņem grupas līdz 25 cilvēkiem no maija līdz septembrim.

Savukārt ģimenes uzņēmums „Reinis B”, kurā saimnieko Alla Bečere un viņas dēli, nodarbojas ar karsti kūpinātu zivju ražošanu un tirdzniecību. 2014. gadā uzbūvēta jauna, moderna ražošanas ēka, kur aiz stiklotiem logiem ir iespēja apskatīt ražošanas tehnoloģisko procesu. Ceļotājiem tiek piedāvāts nodegustēt saražoto zivju produkciju un noskatīties video, kā viss top. Īpašā produkcija ir lašu iesmiņi, lašu rozītes, lašu suši, forele ar sieru, forele ar ķiploku. Lai uzturēšanās būtu jautrāka, saimnieki piedāvā arī īpašas atrakcijas un spēles par zvejniecības tēmu.

Zivju tirgotavas

Zivju tirgotava I/K „Stubiņš” atrodas Klapkalnciemā – vēl vienā Tukuma piekrastes zvejnieku ciemā. Saimnieki te piedāvā iegādāties gan kūpinātas, gan svaigas karpas, butes, skumbrijas un mencas. Viss atkarīgs no tā, kādā laikā šeit iegriežas, taču vislabākais apmeklējuma un zivju iegādes laiks ir vasaras sezonā - no maija līdz oktobrim.

SIA „Jurita B” atrodas Lapmežciemā. Pavisam netālu no ražošanas ēkas uzņēmumam piederošajā vasaras tirdzniecības kioskā pircējiem tiek piedāvātas visdažādākā veida karsti kūpinātas zivis – reņģes, butes, luči, asari, paltusi, karpas, foreles u.c. Pircēju pieprasītākās ir karsti kūpinātās karpas un foreles. Iepriekš piesakoties, uzņēmums piedāvā kūpināšanas procesa apskati, kā arī degustācijas. Zinātāji zina teikt – te ir ļoti gardas karpas un foreles.

Ragaciema zivju tirdziņšir visā Latvijā jau pazīstama vieta, kur var iegādāties zivis, kas nozvejotas Rīgas jūras līcī, Baltijas jūrā un ne tikai. Parasti te nopērkama arī garšīga maizīte un medus, kā arī augļi un dārzeņi no tuvākas un tālākas apkārtnes zemnieku saimniecībām. Tāds vietējais „zaļais” tirdziņš. Parasti darbojas visas dienas garumā no pulksten 10.00 līdz 19.00.

Engures tirdziņšir nesen izveidots. Atrodas blakus Engures luterāņu baznīcai, un tajā līdztekus dažādiem lauku labumiem var iegādāties arī vietējo piekrastes zvejnieku nozvejotās un kūpinātās zivis. Tirdziņa darba laiks ir no pulksten 10.00 līdz 19.00.

Jūras veltes un zivis ikdienā

Zivju restorāns "Bermudas" ir ģimenes uzņēmums, kurš darbojas no 2005.gada un atrodas gandrīz pašā Ragaciema vidū. Ēdienkartē plaša zivju ēdienu izvēle, bet tiem, kas neēd, ir arī gaļas ēdieni. Lai braucējus nebiedē kafejnīcas logotipā esošā haizivs, jo kafejnīca ir atvērta ikvienam apmeklētājam un respektē viņa vēlmes.

Engure Café atrodas pusotras stundas braucienā no Rīgas. Lai gan galdiņi kafejnīcā izvietoti gan uz terases un iekštelpās, gan uz jumta un turpat pļaviņā, tomēr, ja vēlaties būt droši, ka vasarā vieta atradīsies arī jums, labāk iepriekš rezervēt. Pēc apmeklētāju atsauksmēm tai piemīt atvērtība un vieglums. Ēdienkarte vienkārša un vietējo labumu iedvesmota: dažādas uzkodas un salāti, grilēta gaļa un vairāku veidu grilētas zivis: lucīši, karpas, līņi, butes, kā arī burgeri - ne vien gaļas, bet arī zivju. Zivju ēdienu mīlētājiem ieteicams meklēt “Dienas lomu”, kas būs atkarīgs no gadalaika, vai pamēģināt panētas reņģītes vai fritētas brētliņas un salakas. Jāpiebilst gan, ka kafejnīca darbojas tikai vasaras sezonā.

Kafejnīcas "Būda" ēdienkartes ikdienas piedāvājumā mēdz būt gan Baltijas jūrā, gan blakus esošajā Engures ezerā noķertās zivis. Taču kafejnīca piedāvā ceļotājiem (grupām no 10 līdz 40 personām) iespēju nodegustēt 7 dažādos veidos pagatavotas zivis, kas nozvejotas Baltijas jūrā – brētliņām, reņģēm, butēm, mencām un salakām. Tās pagatavotas gan tradicionālo kūpinājumu veidā, gan dažādu panējumu variantos: zivju karbonādes, zivju salāti, zivis panējumā, zivju kanapē, zivis marinādē, zivju kotletes un pīrādziņi.

P.S. Apmeklējumu pie lauku saimniecību saimniekiem un dārzu īpašniekiem iepriekš noteikti vajag pieteikt.