logo
A A A

Aktualitātes

09/10/2020

Rudens pastaigas dabā Tukuma pusē

Kad daba nemanot sāk krāsoties tikai rudenim raksturīgi izteiksmīgajās krāsās un noskaņās, laiks doties dabā, lai izjustu rudens burvību, kas aptver gan mežus un purvus, gan dārzus un laukus.

Aicinām izstaigāt un pavērot dabas krāšņumu kādā no mūspuses dabas takām Ķemeru nacionālajā parkā, Abavas senlejas dabas parkā, Kartavkalnos Jaunpilī vai Viesatas upes krastos. Var doties arī gar jūtu un apmeklēt takas dabas parkā “Engures ezers”.

Ja vēlaties doties pastaigā pa mežu tepat Tukuma apkārtnē, piedāvājam izmantot pārgājienu karti ar 5 maršrutiem pa Tukuma pievārtes mežu takām. Te būs maršruti gan svētdienas gājējiem, gan tiem, kas pārgājienos mīl piedzīvojumus. Karte pieejama gan pie mums TICā, gan mājas lapā šeit.

Bet varbūt gribas vērot putnus. Esam apkopojuši arī labākās putnu vērošanas vietas mūspusē. Par tām lasi šeit.

Dabas izpēte un pastaigu takas Ķemeru nacionālajā parkā!

Ķemeru nacionālais parks piedāvā vairākus apskates objektus un takas. Ķemeru tīreļa laipa – pastaiga pa dēļu laipām neskartajā augstajā purvā. Takas vidusdaļā uzbūvēts skatu tornis, no kura paveras plašs skats uz purva savdabīgo ainavu. Takas - 3,7 km Lielā loka garums, 1,7 km Mazais loks.

Kaņiera ezera niedru laipa un putnu vērošanas tornis – laipa, no kuras var iepazīt Kaņiera ezera niedru labirintus no pavisam cita skatu punkta. No torņa var pārredzēt lielāko daļu ezera un vērot putnus no augšas. Blakus tornim - brīnišķīga kadiķu audze, viena no lielākajām Latvijā. Takas garums ~500 m.

Kaņiera pilskalna dabas taka – sākas pie Kaņiera ezera Antiņciema–Jāņkroga 8.kilometrā un ved cauri purvu pasaulei uz Kaņiera pilskalnu un akmeņu vaļņiem. Takas garums ir aptuveni ~1,5 km.

Dunduru pļavu skatu tornis - te var novērot ne tikai pļavas putnus, bet ir arī apskatāmi savvaļā dzīvojošie zirgi un govis. Iespējams ieraudzīt arī kādu meža zvēru.

Melnalkšņa dumbrāja laipa - viena no īsākajām takām Ķemeru nacionālajā parkā (600 m), atrodas tieši pie "Meža mājas". Te ļoti koncentrētā un izzinošā veidā var iepazīt pārmitru platlapju mežu – dumbrāju.

Meža taka pie „Meža mājas” - ved pa Ķemeru vēsturiskā kūrorta parka celiņiem un iepazīstina ar reti sastopamu, krāšņu un bagātīgu lapu koku mežu – ozolu gāršu.

Sēra dīķu laipa - ir vieta kur iespējams aplūkot dīķus, kur sērūdens avoti izplūst virszemē.Raganu purva rietumu malā sākas koka laipa, kas ved caur Raganu purvu un aizved līdz sēra dīķiem.

Zaļā kāpa - ir vairāku kilometru garš ar priežu mežu apaudzis smilšu valnis, kas ir veidojies kā senās Litorīnas jūras krasts. Lai iepazītu seno jūras krastu un mežu daudzveidību, Ķemeru nacionālais parks te izveidojis gājēju un velosipēdistu maršrutu.

Slokas ezera pastaigu taka – taka vijas gar ezera krastu un ir 3,1 km gara. Takas sākumā ir ierīkots automašīnu stāvlaukums, piknika vieta un putnu vērošanas tornis.

Pie takām izveidotas atpūtas vietas. Takas apmeklējamas gan individuāli, gan gida pavadībā. Visas takas apmeklējamas bez maksas. Vienīgi pie Lielā Ķemeru tīreļa takas ir maksas stāvlaukums. Atstājot automašīnu tur ikviens ceļotājs atbalsta tīrību un kārtību parkā. Gidus var pieteikt pa tālruņiem: 29224618 (Ķemeru takas), 29135543 (Ineta Jansone), 29216431 (Dagnis Mukāns), 29126551 (Ērika Berga), 29230275 (Līga Ozola), 22386129 (Jānis Šlūke).

Pārgājieni ar purva kurpēm Ķemeru tīrelī kopā ar „Purvu bridējiem”

Pārgājiens ar purva kurpēm ir jauns un aktīvs atpūtas veids, kā izzināt dabas fenomenus – purvus. Pārgājienā laikā maršruts ļauj iepazīt Lielā Ķemeru tīreļa purva ainavu, attīstību, raksturīgos augus, dzīvniekus un dabas objektus. Galvenie apskates objekti: purva ezeriņi, lāmas un akači, teiksmainais Liliju ezers, Krāču kalni - Litorīnas jūras kāpas. Pārgājiena maršruta garums ir ap 5 km, kas aizņem 3-4 stundas. Pārgājieni iespējami visu gadu. Tā kā pārgājiens iet cauri aizsargājamām dabas teritorijām un dabā nav marķēts, tad tas iespējams tikai ar „Purvu bridēju” gidu.

„Purvu bridēji” organizē gan publiskos pārgājienu pasākumus ar jau kalendārā iezīmētiem datumiem, gan individuālos grupu pārgājienus. Maksimālais grupas lielums – 26 dalībnieki. Iespējami arī individuāli risinājumi. Purva kurpes ir paredzētas zābakiem no 19 – 34,5 cm (~ 30 – 47 izmērs). Pieteikšanās: info@purvubrideji.lv. Papildus informācija: www.purvubrideji.lv vai pa tālruni 20120101

Dabas un izziņas taka „Viesatas upesloki”

Gleznainajos Viesatas upes krastos tiek piedāvāts izstaigāt Viesatas upesloku dabas taku, uzspēlēt galda spēles brīvā dabā, kā arī sarīkot pikniku. Izstaigājot dabas taku, būs iespēja apskatīt upes stāvkrastus, 200 gadu vecu priedi, brūno avotiņu, cūku vannu, bebru māju, mežizstrādes laukumu, melnalkšņu audzi, dižbērzu, spuņņakmeni un daudzus citus dabas objektus. Takas garums vienā virzienā ir 5,1 km. Iespējami gida pakalpojumi, taču taka ir marķēta un izstaigājama arī bez pavadoņa palīdzības. Pieteikt gidu pa tālruni: 28302871

Jāņupītes (Jānīša) dabas taka

Jāņupītes jeb Jānīša dabas taka ir 1.1 km gara pastaigas un atpūtas vieta mežā ar vairākām kāpnēm un tiltiņiem. Izstaigājot taku, var iepazīties ar 2005. gada orkāna spēku, kura rezultātā izgāzti iespaidīga vecuma koki, kā arī izmērīt 170 - 180 gadus veca koka apkārtmēru. Var izskaitīt un aprēķināt izgāzta koka vecumu pēc gadu riņķiem tā stumbrā, kā arī aplūkot dažādu veidu piepes uz izgāztu un trūdošu bērzu stumbriem. Iespējami gida pakalpojumi, taču taka ir marķēta un tajā izvietoti informācijas stendi, kas ļauj to izstaigāt arī bez gida palīdzības. Pieejama piknika un ugunskura vieta. Pieteikt gidu pa tālruni: 26386611

Kartavkalnu dabas taka

Jaunpils pusē esošajos Kartavkalnos, kur cauri tek mazā Bikstupīte, ir izveidotas dabas takas, pa kurām ejot var apskatīt milzīgo lapegļu aleju, egļu vēri paugurainā reljefā, Karātavu egli, senā pilskalna valni un augu valsts dažādību ar reti sastopamiem kokiem, kā arī novērot gan pamestus, gan jaunus bebru veidotus dambjus. Kartavkalnā savulaik atradusies senlatviešu apmetne. Taka būs piemērota dažāda vecuma skolēniem, tās vidusdaļā pieejamas labiekārtotas piknika vietas. Pieteikt gidu pa tālruni: 26101458

Jūrtaka - pārgājiens gar jūru

Jūrtaka ir Eiropas garās distances pārgājienu maršruta E9 daļa. Maršruts sākas pie Sv. Vincenta raga Portugālē un beidzas Narva-Jēsū Igaunijā pie Narvas ietekas Somu jūras līcī. Tas Latvijā virzās gar Baltijas jūras piekrasti un mūsu pusē stiepjas gar Mazjūru no Mērsraga līdz Ragaciemam. Ir pieejami divi posmi: Mērsrags – Engure un Engure – Ragaciems.

Posms "Mērsrags – Bērzciems – Abragciems - Engure" ir22 km garš posms Engures dabas parkā. Apskatāmi liedagi, kas klāti ar smilti un smalku granti, piejūras pļavas, nelielas takas, meža ceļi. Ciemos - asfalts, neliels grants seguma posms. Pārgājiena ilgums 7 – 9 stundas. Maršrutu iespējams saīsināt un pielāgot grupas vajadzībām.

Posms "Engure – Ķesterciems – Plieņciems – Apšuciems – Klapkalnciems – Ragaciems" ir25 km garš posms ar akmeņainu jūras krastu pie Engures. Līdz Ķesterciemam, Plieņciemam – smilšainas pludmales ar sīkas grants joslu pašā jūras krastā. Apšuciema apkaimē un līdz Ragaciemam – smilšainas pludmales, kuras iecienījuši atpūtnieki. Pārgājiena ilgums 8 – 10 stundas. Maršrutu tāpat iespējams saīsināt un pielāgot grupas vajadzībām.

Maršrutā izvietotas norādes un informatīvās zīmes. Izejams bez gida palīdzības. Vairāk informācijas: https://baltictrails.eu/lv/coastal

Pārgājieni Tukuma apkārtnes mežos

Pārgājienos pa Tukuma apkārtnes mežiem iespējams iepazīt apkārtnes pakalnus un augstākās virsotnes, apejot vietējos ezeriņus un izzinot dabas bagātības. Ir izstrādāta arī pārgājienu karte pa Tukuma apkārtni, ar kuru zinoši un drosmīgi gājēji var iziet paši.Tiek piedāvāti arī gidu pakalpojumi; pārgājienos iespējams doties vides gida Zigfrīda Freimaņa un Ilvara Ruņģa vadībā. Pieteikt gidu iespējams pa tālruni: 29232026 (Zigfrīds Freimanis), 29241910 (Ilvars Ruņģis)

Dabas parka „Abavas senleja” takas

Dabas parks "Abavas senleja" ir jau no senām dienām iecienīts tūristu galamērķis. Tās galvenā vērtība - ainavas daudzveidība. Lai to baudītu, parkā piedāvāti vairāki vienas dienas pārgājienu maršruti.

Zirgu taka Abavas senlejā aizvedīs no „Zviedru cepures” uz Sabili, vai otrādi – no Sabiles uz „Zviedru cepuri”, piedāvājot izbaudīt brīnišķīgu Abavas senlejas ainavu. Senos laikos kaimiņš pie kaimiņa brauca ar zirgu, arī sienu no pļavas veda ar zirgu. Ja „Zviedru cepures” pusē vērojamā dabas ainava būs ar mazāku cilvēku klātbūtni – pļavas un krūmāji, tad, tuvojoties Sabilei, būs objekti, kuru rašanās iemesls ir cilvēka dzīve. Viens no objektiem būs Sabiles krievu kapi, kas ir uzkalniņu senkapi. Vadoties no tajā atrastajām senlietām, apbedījumi tajā attiecināmi uz 10.-11.gadsimtu. Nosaukumu tie it kā ieguvuši no tā, ka 17.gadsimtā te netālu krievi ar zviedriem karojuši un kritušie krievu karavīri arī te tolaik apbedīti. Tuvojoties Sabilei, būs jāšķērso Sabiles Ēģipte. Šī ir izsenis iecienīta vietējo atpūtas vieta. Te kādreiz bijusi pļava, bet tagad smiltīs skaista priedīšu audze Abavas upes krastā. Iespējams, tieši ainavas dēļ šo vietu tad arī sauc par Ēģipti.

Vecie Ozolāji izsenis ir bijusi iecienīta kandavnieku pastaigu un atpūtas vieta, kas atrodas starp Kandavu un Kandavas Mācītājmuižu. 20.gadsimta 20.-30.gados te notikušas teātra izrādes, koncerti, zaļumballes. Te bijusi arī vietējo skautu pulcēšanās vieta. Un tikai vēlāk radās tagadējā „Ozolāji” – brīvdabas estrāde Kandavas puses kultūras pasākumiem.

Trīs Imulas upes takas. Imulas upe ir viena no Abavas pietekām. Lai iepazītu tās apkārtni un dabas daudzveidību, Abavas senlejas attīstības centrs izveidojis dabas takas (dabā atzīmētas ar baltām svītrām uz kokiem).

Imulas taka ved gar upes labo krastu no „Vītiņiem” līdz „Romancei”. Imulas ieleja ir bagāta ar augu sugām, kas patvērumu rod ielejas stāvo nogāžu lapu koku mežos. Šī taka vislabāk apmeklējama pavasarī, kad te zied ne vien zilās vizbulītes, bet arī baltie un dzeltenie vizbuļi, pavasara debestiņa, bet mitrākās vietās zaļo lakši. Pavasarī vieglāk būtu ieraugāms Imulas upē arī Langsēdes Velna pēdas akmens.

Otra Imulas dabas taka ved gar Imulas ieleju no „Busēm” līdz Kauķa kalnam. No Buses pilskalna stāvlaukuma ejot, vispirms ieteicams uzkāpt Matkules jeb Buses pilskalnā, no kura paveras brīnišķīgs skats uz Imulas ieleju. Pār Imulas upi ved divi tiltiņi. Ejot pa vienu, var aiziet līdz Baznīckalnam, kas ir sena kulta vieta. No šī kalna virsotnes paveras ne vien brīnišķīgs skats uz Imulas ieleju, bet arī uz kaimiņos esošo Buses pilskalnu. Savukārt, ejot atpakaļ Buses pilskalna virzienā, tā pakājē acīgākie noteikti pamanīs Bedrīšakmeni. Turpinot gājienu, virzoties pa pļavā iebraukto ceļu un turoties vairāk pa labi, var nonākt līdz Kauķa kalnam, pie kura var veldzēties no turpat esošā avotiņa un izlemt, doties tālāk, vai atgriezties sākuma punktā.

Imulas taka no Kauķa kalna līdz „Grotēm” vislabāk ejama bezlapu periodā. Tā ir diezgan mežonīga un domāta fiziski labi sagatavotiem gājējiem. Te vērojamas dziļas gravas ar stāvām nogāzēm, bebru uzpludinātiem strautiņiem un zemes noslīdējumiem. Pats Kauķa kalns ir šūnakmens klintis. Tā nosaukums no kurzemnieku valodas nozīmē Kaļķa kalns. Iespējams, tas vislabāk apskatāms būtu no upes puses laivojot. Savukārt, puķu atpazinēji te noteikti pamanīs Imulas ielejas lepnumu – daudzgadīgo meneseni, kas ir aizsargājams augs un te veido diezgan lielas audzes. Tam ir īpatnēji caurspīgīgs balts auglis, kura dēļ to šai pusē dēvē par žīdu naudiņu jeb naudiņpuķi.

Baudi zelta rudeni Tukuma pusē - mežā, pļavās, pakalnos un piekrastē!